Dzejoļi

Bļaudams zaķis mežā lēca
Un no sāpēm skaļi brēca,
Vilks tam olas nokrāsoja
Un pie sētas pienagloja!

(2)

Ja dzīvē ir grūti,
Ja mostas naids,
To projām sūti,
Lai staro smaids!

(0)

Bučiņu tev došu
Ja man mīlsetību kārsi
Kad Valentīnā piecelšos
Tad tu manīm bučas dosi!

(0)

Lai Lieldienu rītiņš
Tev oliņā pārvēršas,
Un mazi zaķēni,
Ap tevi ālējas.

(0)

Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.

(2)

Jānīts nāca par gadskārtu,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.

(0)

Es vienmēr būšu pusceļā uz tevi,
Jo mīlestības ceļam gala nav.
V.Belševica

(2)

Sniegbaltīte atteikusies Salavecim palīgā iet,
Nu varēs viens pats viņš ar bērniem dziedāt dziesmiņas un diet.
Nav vainīgs Salatēvs, nav aizskarts gods un tikums, -
Vienkārši Sniegbaltītes darba līgumā bija pārkāpts likums.

(0)

Tev rūpēties vajadzēs,
Tev pieskatīt vajadzēs,
Par Dieva dāvanu un svētību,
Par bērniņu Tavu.

Rūpes, dievs, svētība, bērniņš

(40)

Zeme klāta baltiem autiem,
Garausītis raibiem pautiem.
Lec pa sniegu, olas svaida,
Zin jau, ka to ciemos gaida!

(15)

Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas enģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī,
Svētku brīnumu īstu.

Eglītē svecītes dedzam,
Gaismas straumē mēs mirdzam,
Un mīļām sirdīm vēlam
Priecīgus Ziemassvētkus!

(1)

Mūsu dvēselē iemājo mazs nemiers,
Kas pavēl mūsu sirdij domāt.
Par ko nemēdzam runāt.
Tā ir mīla, ko jūtam pret otru.

Šis cilvēks, mūsos ir atdzīvinājis,
To ko gaidīja nemanot atnākam.
Ko bijām cerējuši sagaidīt vēlāk,
Mūsu viskrāšņāko sapni - mīlestību.

Mīlestība ir kā logs, kurš plaši veras,
Un iedveš mums jaunu dzīvību.
Smaržu, kas nāk no sarkanās puķes,
No cilvēka, ko mīlam.

Ja cilvēks kādu mīl,
Tad saprot, cik mīla ir sarežģīta,
Gan samtaini mīksta kā pļava,
Kurā iegulties un sapņot par to.

Mums grūti atzīties ir mīlestībā,
Jo bail pretī saņemt noraidījumu,
Vai nicinājuma pilnu frāzi,
Ko neesam gaidījuši.

Ja cilvēks mīl,
Viņš kļuvis pavisam citāds -
Ir iemīlējies cilvēks,
Sapņotājs un maigāka būtne.

Es ceru, ka mīlestība.
Mūsu sirdīs nezudīs nekad,
Ka otrs cilvēks nepadarīs mīlestību par naidu,
Jo tās ir vismaigākās, un jaukākās jūtas, kas var būt -
Mīlestība.

(3)

Gads jau allaž labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas,
Vēlāk vajag jautru omu,
Izturību, labu domu.

(0)

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un, ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?

(3)

Liec, Laimiņa, ko likdama,
Vecā gada vakarā,
Neliec zeltu, sidrabiņu,
Noliec labu veselību.

(0)

Es ticu, ka ir brīnumi, kas necerēti nāk,
Kas daiļu, gaišu pasauli radīt sāk.
Es ticu, ka ir laimība, kas svētās liesmās mirdz,
Jo - ja tā visa nebūtu, vai justu tad mums sirds?
/J.Poruks

(2)

Atkal melnā naktī baltas kaijas lido,
Baltām sniega zvaigznēm aizmiglojas skats.
Kādēļ gadi mainās pašā ziemas vidū,
Nēžēlīgā laikā piedzimst Jaunais gads.

(0)

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

(0)

Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tam kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.

(3)

Bijušais tik skaisti šķiet
Gribas atpakaļ vēl iet.
Gribas seno taku mīt,
Nesacīto - pasacīt.

(0)

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni laimes māte brien.
No ciemiņa ciemiņā,
No sirsniņas sirsniņā.

(1)

Uz Jauno gadu dāvāsim
Cits citam labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

(0)

Meža vidū rūķu bars
Spēlē riču-raču;
Salatēvs sēž viens kā cars -
Nav viņš rūķis taču!

Salatēvs rūķi

(6)

Prieku, līksmi līgo svētkos,
Arī veiksmi papardgrēkos,
Tad vēl šašliks, uguns liesmas,
Draugu pulkā līksmas dziesmas.

Līgošana

(8)

Ziemassvētki,Ziemassvētki,
Kur jūs visi pazuduši?
Kad noskaitīšu dzejolīti,
Daubūšu konfekšu paciņu.

(5)

Kad nāci pasaulē tu izskatījies ka tauriņš mazs.
Kad pirmo reizi ierunājies tavi vārdi izklausījās kā
Putnu dziesmas skanīgas.
Kad sāki skolā iet tad tu
Savā gudrībā nepārspēji nevienu.
Neviens nesapņo kā tu, neviens neizskatās kā tu,
Neviens nav kā tu.
Jo tu bērniņ esi viens unikāls bērns.
Tu brīnumbērns!

Bērnība, bērni

(47)

Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Pašas vārtus vērtu viņas.
Gribētu , lai vista dētu
Oliņu jau krāsotu!

Ja tā ola nebūs man,
Jāprasa tā kumeļam.
Lai to olu dabū viņš,
Kaut vēl maziņš kumeliņš.

Ja viņš olu nedabū,
Zosu ola jādabū.
Ja tā dos man lielu olu,
Tad es pati krāsot solu.
Tad es vārtus vēršu viņām,
Krāsainajām Lieldienām.
Un lai aši iekšā nāk,
Skaistās olas skatīt sāk!

(3)

Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.

(62)

Ar vēja spārniem paceļos
Un tālu debessjumā aizlaižos
Taj" brīdi jūtos brīvs
Kā punts debesīs.

Bet nosēsties kad vēlos es
Tavu māju meklēju
Palodzi vai pagalmu
Lai Tevi satikt varētu.

Tad laimes jūrā ienirtu
Un Tevi līdzi paķertu,
Mēs divi vien līdz dzīlēm peldetu,
Un kopīgu ko atrastu.

Tad vēja spārnos paceļos,
Un skumjām acīm paveros,
Jo atkal projām jālaižas
Kā brīvam putnam debesīs.

(27)

Lieldienas mēs visi gaidām,
Oliņas mēs krāsojam,
Pūpoliņus vāzē liekam,
Šūpoties mēs tiekam.

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi