Dzejoļi

Sniegā lielas kupenas.
Sniegā mazi rūķēni.
Laikam jau tie rūķēni,
Ziemassvētkus gaida.

Ziemassvētki sanākuši,
Lielu maisu atnesuši.
Jau tie mazie rūķēni,
Dzejolīšus skaita!

(18)

Draudzība ir kā tavs skūpsts,
Kā tavas maigās rokas,
Glāsta mani,
Draudzība ir kā zieds.

(3)

Jaunais gads lai nāk ar prieku,
Un ar labu precinieku,
Ja viņš brašs un taisās ņemt
Nesāc par daudz ilgi lemt.

(0)

Kas tur nāk pār laukiem, grāvjiem,
Kam tāds kažoks - balts un plats?
Tas ir Jāņu tēvs zem gradiem,
Nospriedis, ka Jaunais gads.

(4)

Mežmalā, kur dziļāks sniegs,
Rūķiem pikoties ir prieks.
Salatēvs tik netiek līdz,
Krūmā apsēdies un trīc.

(6)

Lai mana egle mežā aug,
Lai kupla aug un zaro,
Lai galotnē tai mēness viz
Un zvaigznes tajā staro.
Lai mana egle paliek tur
Ar balto sniega segu,
Un lai es pati domās vien
Kā svece tajā degu.

(3)

Ir dažas lietas, ko gribu tev teikt,
Bet zinu, ka labāk ir nesasteigt.
Jo negribu, lai no visa nobītos tu,
Un ne vārda nesakot pazustu.

Brīžiem es jūtu, ka man zudīsi tu,
Kad satiksi kādu sev tuvāku.
Lūk tas mani biedē, un rīkoties liek,
Lai vienam, bez tevis nav jāpaliek.

Tādēļ rīkošos tā, kā sirds mana liek,
Un lai notiek viss tas, kam ir jānotiek.
Kaut baidos, ka tu vari pateikt man nē,
"Pie velna!", dažreiz ir jāriskē.

(1)

Ledainā un tumšā naktī
Pašā dziļā ziemas vidū
Ir viens brīdis, kurā sākas
Jauna vasara un saule!

(0)

Kar māmiņa šūpulīti,
Tur pie loga saulītē,
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja.

(0)

Kad viens pats es klīstu gar tumšajām sienām,
Saprotu kāda ir sajūta paliekot vienam,
Un negribi šo sajūtu es ilgāk just sevī,
Kopš laimīgā brīža, kad ieskatījos tevī.

Un tu liki man sajust ko nebijušu,
To sajūtu, ko sauc par mīlestību,
Kaut zinu, ka grūtas izvēles priekšā,
Ceru, ka jūti ko līdzīgu sev dziļi iekšā.

(1)

Aukstu laimi prieka,
No sirds vēlējam,
Pilnu klēpi sviesta,
D**** smērējam.

(20)

Vienā ziedā slēpjas tik jaukas smaržas, ko vēlamies sajust.
Vienā vārdā slēpjas tik daudz patiesības un melu.
Vienā asarā slēpjas tik daudz prieka un bēdas.
Vienā skūpstā slēpjas tik daudz kaislības un jūtas.
Bet manā sirdī būsi tikai Tu.

(5)

Ziemassvētku vecītis,
Iet mežā lasīt sēnītes;
Rokā viņam svecītes,
Bet kājās vecas zeķītes!

(1)

Ak puteni, ak puteni
Ko pastrādājis esi,
Pie loga šorīt nobēris
Tu sniega padebesi.

Kā cauri tam tiks Jaunais gads,
Kā radi, bērni, draugi,
Ja vēja slotas vicinot
Klāt jaunus sniegus slauki.

Ak, puteni, ak puteni,
Jel rimsti, ko gan ārdies,
Pār, pārēm mūsu zemīte,
Zem tavas baltās bārdas.

Lūdz augšā lielo malēju,
Lai aptur sniega dzirnas,
Lai jauno gadu nosvinēt,
Var zaķi, vilki, stirnas.

Lai Jaunais gads nāk katrā sētā,
Lai Latviju un cilvēkus
Gan Dievs, gan Laima svēta!

(3)

Ziemassvētku vakars jau tuvojas
Bērni vēl kupenās pikojas,
Rūķi tikai noskatās
Kā bērniem actiņas iemirdzas.

Bērni, prieks, ziemassvētku brīnums

(36)

Iededziet sveci par mīlestību,
par ticību un cerību,
par Ziemassvētku brīnumu
un par laimīgu Jauno gadu!

(3)

Es zīmēju tavas acis,
Tavas lūpas,
Tavu sirdi.

Bet jo projām,
Kā trūkst ,
Es zinu DVĒSELE.

To nevar nopirkt par naudu,
Vai uzdāvināt ,
Tā ir tikai tavējā!

Sintija mame

(35)

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
(A. de Sent-Ekziperī)

(6)

Kad aiz loga vakars tumst,
Ārā zaķīts sēž un skumst,
Viņam rokā groziņš labs,
Ir viņš mazs, bet tomēr jauks.

Groziņā tam olu daudz.
Bet tad zaķis kaut kur brauc,
Mašīna jau tālu kauc,
Iekšā zaķis snauž!

(0)

Pāri kalniem, pāri lejām,
Triecas doma, kurā teikts,
Tam kam šodien vārda diena,
Tiek no manis mīļi sveikts.

(3)

Tālā, tālā senatnē,
Vecā gada nogalē
Atgadījās notikums,
Ko nu stāstīšu es jums.
Tad, kad Ziemassvētki klāt,
Salatēvs, kad ciemos nāk,
Tad, kad lauki sniegā dus -
Visi gaidām brīnumus.
Arī meiča Anniņa
Brīnumiņu gaidīja -
Bij tā puisi satikusi,
Nu pēc kura alka klusi.
Tāpēc nebīdamās jūtu
šī nu Vecim ziņu sūta -
Salatēvs, tev bēdas sūdzu
Uzklausi tu mani lūdzu!
Zinu es, ka tikai tu
Vari radīt brīnumu.

Zinu arī, protams, to
Ka ikkatrs tev lūdz kaut ko...
Nu tev lūdzu arī es -
Nevajag man konfektes,
Nevajag man lāčus, lelles
Un pat nevajag man krelles.
Gribu tikai puisi cēlo,
Ar to acu skatu kvēlo,
Ko es viendien manīju,
Tad, kad cūkas ganīju.
Sirds tad dauzījās kā traka
Pat no viena viņa skata.
Vaigi uztraukumā tvīka
Pat no komplimenta sīka.
Palīdzi man, ja tu vari -
Laimīgāku mani dari!!!

Salatēvs, kad ziņu lasa,
Domīgs savu bārdu kasa.
Visi lūdz tam šo un to -
Spēļmantu vai garšīgo.
Bet te pēkšņi lūgums šāds -
Mīlestības sātināts.
Būs vien jānāk viņai talkā -
Ir tač Ziemassvētki laukā!
Tā ar beidzas stāstiņš šis
Ziemsvētkos kas noticis.
Cerībiņu sirdī laidiet,
Salatēvu ciemos gaidiet!

(0)

Sniega pārslas lido lēni,
Vecās pēdas aizklājot.
Gribas laimi visiem vēlēt,
Jauno gadu iesākot!

(1)

Divi naktī

Ir divi naktī
Vientuļi cilvēki
Stāv uz ielas un skumst
Ir divi naktī
Tumsa aiz loga
Tumšas ielas, mazs suņuks kunkst
Ir divi naktī
Vientuļi cilvēki
Skumst, jo viss vēl vairāk tumst
Ir divi naktī
Aizmiguši
Vienu sapni redzējuši
Ir divi naktī
Sapnis skumst
Jo suņuks tumsā, vientuļš kunkst...

(3)

Jānīts brēca, Jānīts kauca
Alus muca iztukšota,
Jānītim lieli kreņķi -
Sausa visa vasariņa!

(0)

Debesīs tūkstošiem zvaigžņu,
Tomēr katram vien savu - zvaigzni,
Kas dod cerību, drosmi un prieku,
Zvaigzni, kas sniedz vēstījumu, likteni
Un īsto ceļu sapņa piepildījumam.
Lai Jums katram ir sava zvaigznīte!

(4)

***
Caur visām bēdām,
Caur visiem priekiem,
No bēdām man paliek kas slikts-kā velns,
Caur priekiem man paliek viens mazs spožs trauciņš,
Man sirds ir gluži kā dimants-dimanta trauciņš,
Bet ne vienmēr viņš spēj saglabāt to dimanta spīdumu,
Un ne arī viņš vienmēr ir mīksts
Varu teikt-viņš dažreiz aprūsē,
Mēs neviens neesam ideāls,
Pat izņēmums ne!
Es guļot jūtu kā uz svečtura pil sveču krāsas sveķi,
Tieši tad man liekas ka mans sirds raud.
Caur visām bēdām,
Caur visiem priekiem!

(Manis pašsacerēts dzejolis:Megija Adamovicha)

(15)

Tu esi mana cerība
Mans dzīves gaismas stars
Esmu sirdī tikai maza meitene, kura tavu sirdi zags
Būšu tava princese
Tu paraugs būsi mans
Acumirklī sapratu cik svarīgs būsi man
Kā dziesmā, ko dziedi tu
Maģisks un brīnišķīgs
Priekš manis esi Tu!

Paradīze

(0)

Uz Jauno gadu dāvināsim
To siltumu, kas svecēs plīv’,
Un neļausim, lai vienaldzībai
Tik bieži sirdīs ienākt brīv.

(0)

Piedod man vārdus,
Kurus teicu tik skarbi,
Bet nejau dzīvē,
Viss var būt labi.

Un pienāks tas brīdis,
Tas šķiršanās laiks,
Kad neredzēšu tevi,
Un nebūs tavs smaids.

Tavs smaids kā saules stars,
Agri no rīta,
Mani modināt steidz,
No paša rīta.

Bet varbūt tomēr
Reiz tiksimies mēs,
Tur aiz saules,
Debesīs kādreiz.

Katram cilvēkam
Liktenis savs,
Un nevajag baidīties,
Pienāks ar tavs.

Un pienāks tas brīdis,
Kuru negribam mēs,
Un izšķirs mūs abus ,
Uz šīs pasaules.

Bet varbūt par enģeli,
Kļūsi reiz Tu,
Un sargāsi mani
Visu mūžiņu.

Un tāpēc mīli,
Un ļauj mīlētam būt,
Lai dzīvē labi jau
Tagad var būt.

Nav viegli nomirt,
Nav viegli mīlētam būt,
Nav viegli dzīvot,
Un laimīgam ķļūt.

Bet mīlam citus ,
Lai varam laimīgi ķļūt,
Jo nejau viss šai dzīvē,
Tik ļauni var būt!

(1)

Ikkatrai dienai Jaunā gadā
Kā jaunai cerībai un priekam būt.

(1)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi