Dzejoļi

Draudzība ir tā kā diena,
Draudzība ir tā, kas vieno. :)

Draudzība

(32)

Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?

(4)

Kad divas sirdis satiekas,
Tad mazais kalejs ierodas.
Tas kalj un kalj un nerimstas,
Līdz abas sirdis vienojas!

(3)

Kas būtu vasara, ja nebūtu saules silto staru?
Kas būtu rudens, ja koku lapas nedzeltētu?
Kas būtu ziema, ja nebūtu sniega?
Kas būtu pavasaris, ja neplauktu sniegpulkstenīši?
Kas būtu es, ja blakus nebūtu tu?
Es būtu viens mazs puteklītis visā plašajā pasaulē!

(5)

Brīnumu pasaulē neesot...
Bet kā gan citādi nosaukt Tevi?
Brīnums uz mūžu man rokā dots -
Mirklis, kas pelēkos rudeņos nevīst..

Brīnums, bērns, mirklis, mūžība

(15)

Lai pietiek ar to, kas pie rokas.
Lai pie rokas ir tik, cik pietiek.
Lai vienmēr ir, ko otram dot.
Lai nav jālūdz, bet vienmēr
Lai iespēja pateikties.
Svētīgus Ziemassvētkus.

(1)

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt,
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

(0)

Nesmej par citiem, kam dzīve ir grūta,
Nesmej, kam sāpēs salauzta sirds.
Esi kā saule, kas silda un glāsta,
Arī to ziedu, kas dubļos ir mīts.

(4)

Vakar,kad saule riet
Velos es pie tevis iet,
Skūpstīt glāstīt un par,
Sevi blēņas stāstīt,
Tad nu laimīgi mēs būsim
Kad par pāri kļūsim!



(3)

Aiz kalniņa, lejiņā,
Sidrabota upe tek,
Ik rītiņu saule nāca,
Pie upītes padzerties.

(2)

Un kad mīlēsim mēs abi,
Trauksimies mākoņiem pāri abi.
Es Tev teikšu nepievil mani,
Vai tad īsti mīli mani?
Ilgas piedzīvosim abi,
Sniegā sirdis zīmēsim abi!

(1)

Vakarā gulēt gāju es.
Dzirdēju! Skaista eņģeļa balsi mani uzrunājam,
Pavēros, un redzēju eņģeli stāvam pie manas gultas gala.
Bet skaistais eņģelis tikai nosauca manu vardu!
Visu nakti domāju, ko tas varētu nozīmēt?
No rīta sapratu, ka tas bija skaists sapnis.
Un sapnī redzētais brīnumskaistais eņģelis bija tu mana mīļotā.
E.Zagorskis

(3)

Kad tumšā naktī un zaļā zālē
Mēness kā kumeļš ganās,
Ieskaties ezeru miklajās acīs,
Jo tās ir manas.
Mīli mani.

(0)

Jaunais Gads kad pārkāps slieksni
Palielinās manu tieksmi
Satikt Tevi, skūpstīt maigi
Kamēr sarkani būs vaigi.

(0)

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

(2)

Aiz loga saule gaiši spīd,
Dabas skaņa ausīs krīt
Beidzot vasara ir klāt
Ražas laiks jau tuvu nāk.
Ilgi gaidījām vasaru jauko
Peldes prieku nepārtraukto
Laiks ir baudīt mēnešus šos,
Skolēniem brīvdienu pildīto.

Engpire

(25)

Pat tad, kad apstāsies mana sirds,
Es atlidošu pie Tevis
Kā pieneņpūka..
Kā trausla sniegpārsla kritīšu
Tavu soļu pēdās,
Lai pateiktu vien to,
Ka mīlēt bija vērts!

(7)

Slīd mākoņi balti un sārti
Aiz sevis sauli slēpdami
Un zinu ja citu dienu tos redzētu-
Par vaniļas debesīm smaidītu
Ar tevi kopā pa tām skraidītu

Bet ne šodien, tik ne tagad
Par daudz pāri darīji
Pieradināji un aizgāji
Vienu starp mākoņiem atstāji

(4)

Tagad mums jādala smiekli un asaras,
Saule, mēness, ziemas un vasaras,
Septiņas dienas, rīti un vakari...
Jādala viss, ko var dalīt un dot.

(4)

Aiz muguras jaunības trakums,
Vēl tālu vecuma miers
Bet vidū tie trakākie gadi,
Kā kaklā iesprūdis siers..
Un vidū tie aplamie gadi,
Kad vieglums sāk sirdi spiest,
Kad gribas par kādu rūpēties,
Kad gribas par kādu ciest..
A.Skalbe

(4)

Es Tev sūtu trīs bučiņas:
1.būs paklausīga - lidos, kur teikšu (uz vaidziņa);
2.protams kaut ko sajauks, bet trāpīs kaut kur blakus;
3.ir baigā palaidne un tā būs jānoķer Tev pašam.

(1)

Kad mani tu skūpsti, man liekas,
Ka sirdī kāds vīraku lej,
Ka zeme ar debesīm tiekas,
Un velni ar eņģeļiem dej!
Ap mani viss griežas un grīļo,
Viss smaržo un reibumu dveš,
Te laistās, te mirgo, te zvīļo,
Te satumst kā pusnaktī mežs.

(1)

"Dzīve ir kā rožu dārzs"
Kas gan apslēpts šajos vārdos,
Dzīves jēgas noslēpums,
Dzirdams tikai pērkon dārdos.

Dzīve skaista, bet ar ērkšķiem,
Kāpēc gan tos neapgriezt?
Liekās tad būs skaista dzīve,
Bet cik paties būs šis prieks?

Kā var zināt kas ir laime,
Ja nelaimes nav bijušas?
Kā var zināt kas ir veiksme,
Ja neveiksmes nav dzisušas?

Iņ un jaņ jeb lidzsvars visam,
Jebkurai ēnai gaismu vajag,
Kādēļ gan mēs maldiem ticam,
Ka labs bez ļauna dzīvot var?

Es bez bēdām mūžam esmu,
Mazaj daļai galvā skan,
Bet ja tiešām tā tas ir
Tad vairs priekam jēgas nav.

Dzīve ir kā rožu dārzs

(35)

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis,
Un kādam sirds jau prieka trīs,
Jaunais gads būs atkal drīz.

(0)

Draudzība ir kā tavs skūpsts,
Kā tavas maigās rokas,
Glāsta mani,
Draudzība ir kā zieds.

(3)

Līgo skan, līgo skan,
Jāņu vainags galvā man.
Rokā lielais alus kauss,
Laikam esmu Santa Klauss.

(2)

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā.
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

(5)

Gaida gani, gaida govis
Jāņa dienas atnākam;
Gani gaida siera, piena,
Govis bērza vainadziņa.

(0)

Lieldieniņas braukšus brauca
Ar raibām oliņām.
Ar raibām oliņām,
Lieliem olu groziņiem.
Zaķīts - olu vedējiņš,
Vistas - olu dējējiņas.
Saimniecītes – krāsotājas,
Raibu olu radītājas.

(1)

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!

(0)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi