Dzejoļi

Eglīte, eglīte jaukā
Es būšu tavs zaķītis
Ar tevi kopā ir drošāk
Kad mēnestiņš galotnē viz.

Kad vakars pār zemi laižās,
Aiz mežiem Vecaisgads zūd,
Es solos Tev eglīte jaukā
Ik Jaungadus labāks kļūt!

(0)

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

(0)

Ēd, ēd, Jāniti,
Smeķīga maizīte,
Caur kūsi sijāta,
Ar pupiem mīcīta.

(0)

Ja tu kādreiz iekāp kakā;
Pēc tam droši meties akā.
Visas kakas uzpeldēs -
Tas tev ļoti palīdzēs!

(29)

Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi ir dvēselē guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu, un rītausmu tuvums.

(0)

Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas vārds,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

(1)

Es iegrimis par tevi svētā bijā,
Un sirdī degts ir mīlestības kvēls.
Māt, Tevi gribu vīt krāšņā puķu vijā,
Lai mūžam dzīvs un nemirstīgs tavs tēls.

(2)

Dzīvo un ceri ,
Lai dzīvē kam deri,
Ēdi un dzeri,
Lai vairāk tu sveri.

(27)

Mana ģimene...

Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais
Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir
Kopā ar viņiem laimīga būt.

Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,
Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.

Jautri, jauki, mīļi ir viņi
Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos
Nespēs man atņemt viņus.


Kristine Kļaviņa 15... =)

Mīlestiba ko jūtu pret savu ģimeni..

(47)

Saulītē viss atdzīvojas,
Strautiņš čalo,
Tauriņš dejo,
Strazdiņš svilpo.

(0)

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

(3)

Zvaigžņu meita.
Bij mēnesis cipresēs apgāzies.
Uz mēneša ragiem Tu balstījies,
kā pa apaļu lodziņu izliecies,

Tavos pirkstos bij divi debesu ziedi.
Tu vienu caur zilo nakti man sviedi.
Es dzirdēju, ka Tu aiz cipresēm dziedi:

Kas manu ziedu atradīs,
tam ilgas asinīs nedzisīs
tās viņu nāvē un nelaimē dzīs.

Nāve un nelaime maldi tik būs.
Nāve un nelaime tuvinās mūs
nelaimē dvēsele zvaigžņota kļūs.

Zvaigžnotā zvaigžņoto sagaidīs,
zvaigžņu mirdzumā gredzenus mīs.
Mūžam vairs maldīties nelaidīs.

Man sapnis ira, kā sapņi irst.
Bet tagad dvēsele, kā zieds birstot, irst
ilgās irst... Mirst un nenomirst

F.Bārda

Zvaigžņu meita

(3)

Baltais sniedziņš zemi klāj,
Salatēvs ar maisu slāj.
Acis bālas, skats nekāds
Vainīgs šņabis - surogāts.
Tikai nepiedzeries dikti!
Būs kā Salatētim - slikti!

(1)

Vārdadienā neķer mušas
iedzer šampi, saņem bučas
Un lai sirdij labāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūku!

(1)

Lai tavā vārdadienā
Tev prieku dāvā viss,
Lai draugi pasniedz ziedus
Un sauli debesīs.

(2)

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā.
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

(5)

Skaista šī diena,
Kurā tavs vārdiņš dots,
Ziedošas pļavas, spīdoša saule,
Atver acis, kad tā tieši spīd tev.

(1)

Odiņš dūc pie loga rūts,
Ķer tik ciet un spied pie krūts,
Arī viņš tev grib ko teikt,
Laikam vārdadienā sveikt.

(5)

Laime nav dvēseles trīsas,
Bet mīļajiem dāvātais laiks.
Laime – vien mirklis īss,
Starp brīvajiem, uzplaucis vaigs.

(1)

Nestāsti neko par sevi,
Vēlos redzēt tikai tevi,
Tavas acis apskatīt,
Tavas lūpas noskūpstīt!

(4)

Ziema, ziema!
Baltā māmuliņa!
Klusi, klusi atbraukusi
Šurp pa nakti viņa.

(1)

Ēnģelis

Varbūt ir tā, ka mēs šeit esam...
Varbūt ir tā, ka mūsu šeit nav...
Bet vienmēr ir kāds brīnums,
Un vienmēr ir kāds, kurš tam tic.

Vienmēr ir kāds, kas gaismu rada,
Vienmēr ir kāds, kas to liedz.
Nekad nav pati pilnība,
Nekad nav eņģelis balts...

Taču reizēm liekas, ka jūtu,
Reizēm liekas, ka nē...
Jūtu šo eņģeli – baltu,
Kurš spārnus izpletis spīd...

Tas apžilbina, bet silda.
Tas ienīst un tomēr mīl.
Tas māca un pats mācās,
Šo pasauli – savādo...

Šai’ skarbā pasaulē ir lietas,
Lietas, kam jānotiek...
Lietas, kuras jāizdzīvo...
Mirkļi, kuri jāizbauda...

Un šeit ir kāds eņģelis...
Pat, ja auksti,
Pat, ja sāp...
Šeit ir eņģelis – baltiem spārniem veltīts...

(9)

Skolā katram draugu daudz,
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā -
Viņi tikai gaisu maitā.

(7)

Sveci dedzu es,
Lai tā gaismu nes.
Svece tumsu skar,
Svece tumsu bar.

(1)

Vēlu,vēlu, ko lai vēlu
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.

(2)

Jaunā gada vārtos stāvot,
Ceriet uz laimi, uz mirkļiem,
Kas dara bagātus mūs.
Uz darbu, kas spēcina,
Uz uzvarām pār sevi,
Uz mieru virs zemes,
Un sirds mīlestību.

(0)

Dar man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

(6)

Kartiņu, kad atvērsi,
Apsveikumu lasīsi,
Zini, ka no visas sirds
Prieku, laimi vēlu tev!

(7)

Tev šajā dienā saldu sapni izsapņot!
Tev šajā stundā senu sapni piepildīt!
Tev šajā brīdī skaistu domu iemantot!

(7)

Zaķīts aiziet ciku, caku,
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!

(2)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi