Strēlniece
Kad zinu to, ka mīla ir galā,
Kad kaķis staigā tur kur tam tīk,
Mēs bučosimies kanāla malā,
Mums uzlīs lietus pavasarīgs.
Kad saule negribīgi ies dusēt,
Mēs sadzirdēsim kā klusums dzied,
Ne es, ne tu, ne viens te nav vainīgs,
Kas viegli atnāk, viegli prom iet.
Es tev stāstīšu visādas blēņas,
Par sapņiem lazdu okeānā,
Un piedāvāšu parkā iet sēņot,
Lidot pāri Rīgai orkānā.
Vēl iemācīsimies raudāt klusu,
Ne čiku un ne grabu prom bēgt,
Tad aizkuģosim uz Santa krusu,
Kur, dzidrumā pēc pērlēm var lēkt.
Jo, kas bultu izšauj vai pats no bultas krīt,
Kas vienmēr staigā apkārt tur kur pašam tīk,
Kas vienu skropstu piever un pēc tam otru ver,
Kas zēnus tin ap pirkstu Hei glābjas kas vien var.
Še tev mana roka, še tev mana sirds,
Vai tas ir tas ko gaidīji, vai vecais labais flirts,
Kas vienu skropstu piever un pēc tam otru ver,
Kas zēnus tin ap pirkstu Hei glābjas kas vien var.
Draugi pārmetīs mums cinisko noti,
Un teiks, ka lietas kārto citādāk,
Bet mēs abi zinām ļoti, ak, ļoti,
Ka spēlēt spēles tā ir atklātāk,
Un kad rasā mazgāsim mēs pēdas,
Un augšā spīdēs apaļš balts loks,
Aiz smaidiem noslēpsim mēs pēdas,
Tas bija varen` izdevies joks.
Jo, kas bultu izšauj vai pats no bultas krīt,
Kas vienmēr staigā apkārt tur kur pašam tīk,
Kas vienu skropstu piever un pēc tam otru ver,
Kas zēnus tin ap pirkstu Hei glābjas kas vien var.
Še tev mana roka, še tev mana sirds,
Vai tas ir tas ko gaidīji, vai vecais labais flirts,
Kas vienu skropstu piever un pēc tam otru ver,
Kas zēnus tin ap pirkstu Hei glābjas kas vien var.
Kad zinu to, ka mīla ir galā,
Kad kaķis staigā tur kur tam tīk,
Mēs bučosimies kanāla malā,
Mums uzlīs lietus pavasarīgs.
Kad saule negribīgi ies dusēt,
Mēs sadzirdēsim kā klusums dzied,
Ne es, ne tu, ne viens te nav vainīgs,
Kas viegli atnāk, viegli prom iet.
Jo, kas bultu izšauj vai pats no bultas krīt,
Kas vienmēr staigā apkārt tur kur pašam tīk,
Kas vienu skropstu piever un pēc tam otru ver,
Kas zēnus tin ap pirkstu Hei glābjas kas vien var.
Še tev mana roka, še tev mana sirds,
Vai tas ir tas ko gaidīji, vai vecais labais flirts,
Kas vienu skropstu piever un pēc tam otru ver,
Kas zēnus tin ap pirkstu Hei glābjas kas vien var.