Tu biji mana gaišā diena.

Diena nozied ievu ziediem. Manam logam pāri slīd,
Tavu vārdu tumšā ēna, manās acīs rasa krīt.
Atskrien auksti ziemeļvēji, nezinot, ko sirds man jūt.
Mūsu mīlestības putniem vasarā vairs neaizkļūt.
Tu biji mana gaišā diena, tu saules riets viskaistākais.
Nevajag cita man neviena, tu paliksi man vienīgais.
Tu biji mana gaišā diena, tu saules riets viskaistākais.
Nevajag cita man neviena, tu paliksi man vienīgais.
Kaut kur tālu nogrand sliedes, norīb pērkons debesīs.
Tevi jau tūlīt šis vilciens, kaut kur projām aizvedīs.
Paliks cilvēki un putni, paliks vārdi sirdī degt,
Mums vairs savu ilgu zemi nekad mūžā neaizsniegt.
Tu biji mana gaišā diena, tu saules riets viskaistākais.
Nevajag cita man neviena, tu paliksi man vienīgais.
Tu biji mana gaišā diena, tu saules riets viskaistākais.
Nevajag cita man neviena, tu paliksi man vienīgais.