Vakardie kad jauns biju

Vakardien` kad jauns biju es,
Bij` dzīve salda man, kā lētās konfektes,
Es dzīvi vadīju, kā spēli muļķīgu,
Un katra diena man tad nesa uzvaru.
Un izsapņoju es tik lietas brīnišķas,
Bet būvēju ak, vai tās smiltīs birstošās.
Bij` naktis mīļākas par dienām gaišajām,
Nu jādomā ir man par dienām zudušām.
Vakardien` kad jauns biju es,
Daudz dziesmu brīnišķu es spēlēj` ballītēs.
Daudz jautru rotaļu tur vienmēr gaidīja,
Un nedomāju tad, ko nesīs rītdiena.
Bet senās dienas prom, tām līdzi jaunība,
Nu nesaprotu es, kāpēc tā aizgāja.
Nu varu kavēties vēl atmiņās tik vien,
Un tagad redzu es, kā gadi projām skrien.
Vakardien` kad jauns biju es,
Tās dienas muļķīgās sniedza jaunas izklaides,
Un ar mīlu spēlējos, kā vien es gribēju,
Un ja tā iedegās, to ātri izdzēsu.
Man draugu bija daudz, bet gadi aizgāja,
Un neievēroju, kā tie mani atstāja.
Nu viens es palicis uz dzīves skatuves,
Un jāmaksā par to, nu kāds reiz biju es.