Laika dzirnas
Jau trešo gadu desmitu,
Laika dzirnas maļ,
Māte savus dēlus vēl,
Gaida atpakaļ.
Bet velti gaida vecāko,
To aiz Jeņisejas,
Gads un aukstums viņu tur,
Sen jau nobendēja.
Vidējais dēls mīlēja,
Savu zemi tā,
Nevarēja aiziet prom,
No dzimtā pagasta.
Vēl pēc gada gadus trīs,
Vajāts viņš, bet dzīvs,
Un, kad viņu ielenca,
Viņš nepadevās dzīvs.
Par jaunāko tik zināms vien,
Ka viņš Austrālijā,
Kaut kur dziļi tuksnesī,
Tagad zeltu sijā.
Kaut svelme neizturama,
Tā kā velna rijā,
Bet mūsējos tas nebaida,
Tie tik zeltu sijā.
Dažs krīt kā briedis Kurzemē,
Cits saļimst Sibīrijā,
Bet mums kaut kā ir laimējies -
Mēs varam zeltu sijāt.
Mūzika: Čikāgas piecīši,
Vārdi: Čikāgas piecīši,
Izpildītājs: Čikāgas piecīši.