Nekā man neteiks tava deja

Nekā man neteiks tava deja,
Un neapreibinās tavs vīns.
Tik drusku bālāka kļus seja,
Un akmeņaināks lūpu smīns.
Nu kas? - vēl viena nakts bez miega`
Viens skumjās aizplīvurots rīts,
Un matos drusku vairāk sniega -
Vai tik vien klaiņās izsvaidīts?
Tik pati sargies vieglā spēlē,
Var arī tevi pievilt sirds.
Šai bakčantisko stundu kvēlē,
Tik bieži viltots rubīns mirdz.
Un tad, varbūt, reiz šādā rītā,
Tev kausā salts kāds mokas lies,
Un tavā dārzā, miglā tītā,
Kāds projām ejot gardi smies.
Nē! Mani nepievils šī deja,
Un neapreibinās tavs vīns,
Tik drusku bālāka kļūs seja,
Un akmeņaināks lūpu smīns.