Kad zvani divpadsmit jau spēlē,
Cits citam draugi laimi vēlē,
Nu projām dzīsim veco duksi,
Un ciemos aicināsim ruksi,
Viņš nomazgājies tīrs un rozā,
Uz Ziemassvētku kartes pozē.
Kad Ziemassvētku rītā acis atveru
Tumsa vēl pārklāj manu istabu
Es atveru aizskarus plaši
Pēkšņi mana istaba piepildās ar Ziemassvētku sajūtu
Es noskrienu lejā
Zem egles ir dāvanas
Tas nekas
Galvenais man apkārt ir mana ģimene
Drīz brālis būs lejā
Dāvanas vērs jau vaļā
Ieraugot dāvanu pasmaidīs
Tad, visiem bučas parādīs
Šī ir Ziemassvētku diena
Visi ar prieku dalās
Priecīgus Ziemassvētkus
Tev un man
Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā,
Paskatījos debesīs, enģelis sēž maliņā,
Skaitīja tas zvaigznes skaistās,
Acis viņam spoži laistās - Ziemassvētki klāt!
Sveiciens manai māmiņai,
Pavasara saulītei,
Tavi svētki šodien klāt,
Tu man pati dārgākā.
Sveicu tevi, mīļi, mīļi,
Paldies par to, kas esmu,
Par īstā brīža atbalstu,
Un dzīves gudrību.
Kad kupena pārtop par eglīti sniegā,
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim ikdienas steigā,
Lai sapņi mums cerēt un ilgoties liek.
Reiz mežā dzima eglīte,
Un kādreiz arī sniga.
Bij sals līdz mīnus divdesmit,
Bet tagad bieza migla.
Tik viens mums visiem palicis,
Ik katru gadu atkal,
Mēs gaidām svētku brīnumu,
To novēlu ikkatram.
Griežaties dzirnaviņas,
Daudz laimītes jāsamaļ,
Lai pietiek visam gadam,
Katru dienu līksmojot.
Ķekatās padejot,
Līksmi, jautri,
Uz tautām skatīties,
Kautri, kautri.
Eņģelītis zvaigznes kaisa,
Visas tās ir spožas, skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals,
Pasakai šai nebūs gals.
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs,
Lai aiziet prom pa baltu tīru sniegu,
Tās rūpes kuras nomākušas mūs.
No septītajām debesīm uz leju,
Ar mīlestību pilnas pārslas krīt,
Nāk Ziemassvētki pa šo debess eju,
Šo pasauli ik gadu apraudzīt.
Ar pilnu maisu dāvanām pār plecu,
Ar zvanu skaņām egļu zariņos,
Nāk Ziemassvētki pa šo ceļu veco,
Un bērnus lasa kopā bariņos.
Un visa pasaule ir atkal kopā,
Kad Ziemassvētku koris mīļi dzied,
Kad sveces augstu paceltas tur rokās,
Kad it neviens vairs negrib projām iet.
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Raugies ar bērna ticību,
Zvaigžņu atspulgos sārtos,
Šonakt Tev gaisma jāredz,
Debess atvērtos vārtos.
Šajā vakarā svētā, kad klusums mirdz,
Nāk dvēselē Tavā kāda sīka dzirksts,
Tā iekvēlo Tevī un ticēt Tu sāc,
Ka pasaulē plašā Tevi gaida kāds,
Ka atnāks Tas, ko gaidi Tu,
Un atnesīs laimi, ne tukšumu.
Prieks ir gaisma, jūtu siltums,
Sniegs un ledus tajā kūst,
Prieks ir gaišu domu avots,
Kas no sirds uz sirdi plūst.
Redzi vīns kā glāzē man,
Zelta liesmās laistās,
Klausies dziesmu, balss kā skan,
Sudrabskaņās skaistās.
Kas par to, ka grumbots vaigs,
Mūsu galvas baltas,
Katram bij savs ziedu laiks,
Atmiņas ir saldas.
Lai sapņi piepildās,
Sniega takās nemaldās,
Sirds mīļu siltumu,
Savās mājās.
Šī nakts ir mūsu cerība un māja,
Ar saules griežiem jaunu loku sāc,
Un pats visdārgākais, sen gaidīts dāvinājums,
Ikkatram mums ir mīlestības vārds.
Ar sirdi jaunu un ar sirdi sirmu,
Ar šūpuli, kas bērza līkstī kārts,
Ar mīlestību pēdējo un pirmo,
Kā zieds ar Tevi saaudzis Tavs vārds.
O.Vācietis
Dzīvo laimīgs sirmiem matiem,
Brauc ar tamborētiem ratiem,
Meklē dzīvē tādas takas,
Kur uz akmeņiem aug bekas.
Lai Ziemassvētku domas,
Bagātas kā maizes smarža,
Un Jaunā gadā netrūkst,
Saldās veiksmes garšas.
Piedod, un zini ka piedots taps,
Debess paveras tev,
Piedod, es zinu tu es labs,
Mieru dāvini sev.
Vēl tikai vienu es tev vēlēt gribu,
Kad Klusā nakts pār zemi snieg,
Lai šonakt pati Mīlestība,
Uz tavas galvas roku liek.
Lai gaišās domas, svētais miers,
Un mīlestība, sirdī prieks,
Lai Svētvakarā tavā sirdī,
Visu gadu prieciņš tiek.
Dienai, darbam, dzīves priekam,
Jaunais gads, lai bagāts šalc.
Sveiciens māmiņai, pavasara saulītei,
Pavasara saulītei, smaržīgam ziediņam,
Māmiņa mīļā, tavi svētki jau šodien,
Sveicu tevi, cik mīļi vien var.
Vēl vienu staru cerības,
Un uzvarētas derības,
Un kaut vai daļiņu no tā,
Kas iekārots no nesasniegtā.
Ja Ziemassvētku vakarā cūkas šņukurs zirņu bļodā sāk smaidīt - gana dzerts!
Lai tavs pavards dvēseli silda,
Gadi sudraba ledos kaut iet,
Vēl tavā dārzā puķu ir gana,
Kā dārzs tava dvēsele zied vēl arvien.
Lai ik dienas pietiek spēka
Katru rūpi atvairīt,
Lai pat lāstekai aiz loga,
Varam silti uzsmaidīt.
Ja vienu nakti liels un resns vīrs iekāps pa logu, sagrābs Tevi un iebāzīs maisā.. neuztraucies! Es pateicu Salatētim, ka gribu Tevi Ziemassvētkos!
