Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Saulīte šodien tik spoži spīd,
Ik zvaigznīte šodien īpaši mirdz,
Ik katrs no mums tevi īpaši sveic,
Tikai tava šī dzimšanas diena.

(424)

Lai sirdī dziedātu prieks,
Lai ausīs skanētu smiekli,
Lai kājas dancotu bez mitas,
Un glāze vienmēr pilna.

(429)

Neprasi no laimes sārtās buras,
Laimei tālu jāiet, daudzi jāsatiek,
Prasi, lai tā dzīves brīdī grūtā,
Labus, patiesus un mīļus vārdus liek.

(74)

Lai gadi vēja spārniem skrien,
Lai dienas zelta staros mirdz,
Bet nākotne lai atnes vien,
It visu to, ko ilgo sirds.

(711)

Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Pie kāda šodien viesi brauks,
Atnesīs Tev rozi stīvu,
Un vēl sabučos par brīvu.

(682)

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat,
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt.

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi,
Ar tevi vienmēr gribu parunāt.

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju, pie mammas sāpes dzīst.

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat,
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.

R. Andersone.

(184)

Vēlu saujiņu prieka un laimes,
Veselu pūru veselības.
Lai ir dzīvē vienmēr saules gana,
Lai ir silts, kad vēli brāzmot sāk.

Dzīves cīņās izturību,
Bēdu dienās pacietību.
Vienmēr visur - Mīlestību.

(1251)

Kad Ziemassvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet, aiz loga mīt sen gaidītais rūķis,
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Kad rūķis ir klāt, būs laimīgs viss gads.

(531)

Lai aizmirst sirds,
Kas drūms šai gadā bijis,
Ar jaunām cerībām,
Pār gadu slieksni ej.

(149)

No agra rīta, kad saulīte aust,
Tad skaistākie rožu ziedi jau plaukst,
Vēl Māmiņdienas apsveikumu,
No sirds tev mīļi sūtu.

(388)

Dažreiz svētki atnāk,
Bez trokšņa un bez steigas,
Tie vienkārši apsēžas blakus,
Piemiedz ar gaismas pilnu skatienu,

Un atgādina - pietiek ar vienu labu domu,
Lai diena kļūtu gaišāka.
Sirsnīgus šos svētkus.

(5)

Ziemassvētku miers,
Nav tikai ceļš, pa kuru iet,
Bet vieta, kurā palikt varam,
Vieta starp divām elpām,

Kur pasauli var sadzirdēt.

(4)

Viņš tas, kas mums eglīti dāvina,
Viņš Ziemassvētku vecīti atsūta,
Viņš klausa, kad sakām tam lūgšanu,
Un sargā baltu mums sirsniņu.

(2)

Aizsūti pasaulei laimīgu domu,
Un galenais - neteic tai ceļu,
Tā aizies, aplidos pasauli,
Un atgriezīsies pie tevis.

(8)

Ziemassvētku vecītis,
Atkal sajaucis maršrutu,
Nonācis pie kaķa būdas,
Nevis pie tavas mājas.

Bet kaķis jau nav muļķis,
Tas arī pieprasa dāvanu,
Un saņemot to, tik laipni norāda:
Tava pietura — tur tālāk!

Priecīgus Ziemassvētkus.

(1)

Caur brīnumsvecīti,
Caur piparkūku sirdi,
Caur leduspuķu rūti,
Baltā Ziemassvētku naktī,

Lai atnāk prieks,
Un brīnumaina nakts.

(6)

Tikai skaisto, tikai labo,
Sirds lai atcerēties grib,
Tad, kad sveču liesmas laistas,
Ātri svētku mirkļi zib.

(4)

Kad rūķis maisu lēni ver,
Un katru vēlējumu sver,
Lai tavā pusē viņš to liek,
Kur sirds vismīļāk dzīvot tiek.

(8)

Ar katru soli gaisma aust,
Pa sniegā iezīmētu taku,
Ziemassvētki aizved mūs,
Pie visa, kas ir patiess un maigs,

Pie cilvēka, kurš gaida klusu brīnumu sev blakus.

(2)

Lai spoži Ziemassvētku zvaigžņu mirdzums,
Dāvā siltumu, gaišumu un prieku,
Lai katrs smaids un laba doma,
Tevi pavada gada garumā.

(5)

Atver plaukstas, te pārslas krīt,
Balts sniedziņš snieg, un sirdi silda,
Paņem laimi visam gadam,
Lai mieru dāvā katram radam.

(5)

Ne katrs siltums nāk no sveces,
Ne katrs brīnums — eglītē.
Ir dāvanas, ko satvert nevar,
Bet kuras tomēr pasaulei dodam —

Mīlestība, piedošana, laipns vārds.
Tie ir Ziemassvētku klusie brīnumi.

(12)

No visiem svētku mirkļiem,
Visdārgākais ir tas,
Kas nerunā skaļi —
Tas, kurā sirds pēkšņi saprot,

Cik maz vajag, lai būtu labi,
Un cik daudz laba jau ir.

(7)

Lai Ziemassvētku zvani skan,
Un egles zaros sniegs vēl krājas,
Lai siltums ir kā sveču miers,
Un katru gadu prieks ir liels.

(5)

Ziemassvētku nakts pieguļ kā sniegs,
Mīksts, balts un bez smaguma,
Tajā var paslēpties no visa,
Un atkal atrast sevi - gaismas piepildītu.

(4)

Kad sniegs uz palodzes klusi krīt,
Un eglē svece maigi spīd,
Tad pateicībā sirds var dziedāt,
Un dāvanas ar mīlestību sniegt.

(7)

Kad no rīta acis veras,
Brīnums klēpī iečukstas,
Ziemassvētki atkal klāt,
Steidzam prieku dāvināt.

(22)

Egle čukst ar sveču valodu,
Tā runā maigāk par vārdiem,
Par laiku, kas mūs sakļauj,
Par brīdi, kas turpinās mūžam,

Tas pats atnāk un piepilda telpu,
Ar siltumu un mīlestību.

(6)

Zvaigznes šovakar sacenšas,
Kura spīdēs spožāk,
Viena mirgo, otra žilbina,
Trešā šķiet, ka mirkšķina,

Salavecim ceļu rāda,
Lai tas zin kur mūsu māja.

(11)

Egle šovakar dzied tik klusi,
Ka tikai sirds spēj sadzirdēt,
Tā dziesma ir par mājām,
Par svētkiem, līksmību un prieku,

Un vēl - par mīlestību.

(27)