Brīži

Ir brīži, kad apstāties gribas man,
Un izslēgt it visu, kas apkārt man skan,
Kāds nezināms spēks mani zemē gāž -
Es jūtu, ka krītu un kļūstu vājš,
Es klusītēm zemei pieglaužos,
Tās priekos un sāpēs es ieklausos,
Es dzirdu kā sirds lēnām pukstēt tai beidz,
Un jūtu kā dzīve prom pamazām steidz.
P.
Mani izlaidiet,
Acis atsieniet,
Ar to, ka es esmu man vien nepietiek,
Durvis atveriet ceļā nestāviet,
Līdz ar vējiem kopā mani palaidiet.
Dažreiz es nezinu kādēļ tā,
Ka ir kāds, kurš smejas,
Bet kādam tas sāp,
Es brīnos par visu šai pasaulē,
Bet atbildes nav ja tās nemeklē.
P.
Mani izlaidiet,
Acis atsieniet,
Durvis atveriet, ceļā nestāviet.
Ir brīži, kad apstāties gribas man,
Un izslēgt it visu, kas apkārt man skan,
Kāds nezināms spēks mani zemē gāž -
Es jūtu, ka krītu un kļūstu vājš.
P.
Mani izlaidiet,
Acis atsieniet,
Durvis atveriet, ceļā nestāviet.
Mani izlaidiet,
Acis atsieniet,
Durvis atveriet, ceļā nestāviet.