Tu jau zini

Vai zini kas ir pieskāriens,
Kad skumjās palicis Tu viens,
Viņš mani atkal sameklē,
Ai draiskais vējš.
Brauc mākoņratos gavilē,
Ar saulesstariem paspēlē,
Nekas to nevar apturēt,
Un šaubas sēt.
Joprojām uzticamais draugs,
Par mīļo tikai mani sauks,
Pie kraujas nebaidos tad stāt,
Viņš mani skauj.
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Tavs aicinājums vilinošs,
Kā varavīksnes kleita košs,
Vien ērglis cēls pavisam brīvs,
Mūs pavadīs.
Jel paņem mani padejo,
Ar brāzmu glāstiem neskopo,
Būs Tevi tomēr jāmeklē,
Ak draiskais vējš.
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Tu jau zini, kāds ir tas vējš,
Es jau pati tas draiskais vējš,
Es jau pati tas draiskais vējš,
Es jau pati tas draiskais vējš,
Es jau pati tas draiskais vējš,
Es jau pati tas draiskais vējš,
Ūūū, ū, ūū,
Ūūū, ū, ūū,
Ūūū, ū, ūū,
Ūūū, ū, ūū.