Tristans un izolde
Krīt mirkļi, kā lietus,
Jūtu,
Kā rīts reiz mums jautās,
Ko vēlies?
Un mēnes, klīst lēni,
Kur esi?
Vai debesīs,
Neraudi vēl,
Vēl nelaidies lejā,
Viss brīnums,
Nevajag,
Neraudi vēl,
Piedziedājums:
Nē nevajag nesaki neko,
Vēl debesīs staigā klaidonis,
Zvaigzni pie zvaigznes, kā akmeņus veļ,
Kā balta ziema, kas vēl būs,
Mūsu skati satiekas,
Tu mani savās rokās skauj,
Par to kas vārdos nav pasakāms,
Viss lai paliek mums.