Mani strazdi

Tad pa logu tā ieskrēja vējš,
Un es zinu viņš nepaspēs,
Tavus matus bizē sa - sa - sa - sa - a - siet,
Ver logus ciet,
Lai kaimiņš lejā to ne - sa - sa - dzird,
Kā dauzās mana, mana trakā sirds,
Jo tam jau tāpat ir ar visu par daudz,
Tas dusmīgs seju rauc,
Dod man to teikt,
Man vienam nepaveikt,
Drosme mani pamet vienatnē,
Laid man pienākt klāt,
Un palaist tavus putnus brīvībā,
Un mani strazdi vairāk neklusē,
Tie manas zaļās acīs gavilē,
Un no sirsniņām izlēca klauns,
Es zinu kāds kam es esmu auns,
Tāds trauslums tas nekad nepazūd,
Tas tikai plaukst,
Noņem rokas no pieres man nost,
Tas drudzis nekur nekad neaizlidos,
Mans kaimiņš tā arī neapklust,
Ar slotu griestos brauc,
Dod man to teikt,
Man vienam nepaveikt,
Drosme mani pamet vienatnē,
Laid man pienākt klāt,
Un palaist tavus putnus brīvībā,
Un mani strazdi vairāk neklusē,
Tie manas zaļās acīs gavilē,
Tu tu tu turu turu tu,
Dod man to teikt,
Man vienam nepaveikt,
Drosme mani pamet vienatnē,
Laid man pienākt klāt,
Un palaist tavus putnus brīvībā,
Un mani strazdi vairāk neklusē,
Tie manas zaļās acīs gavilē.