Palikušais - v. baiba cīrule

• PALIKUŠAIS - v. Baiba Cīrule,
Tur vējā sitas koku zari,
Un lamājas ar vēja auriem,
Prāts piebiris ir pilns ar bēdām,
Grauž acīs izmisuma smiltis.
Pār sirdi gāžas sāpju viļņi,
Kā vētra jūrā trako jūtas,
Tā daļa sirdij, kas vēl dzīva,
Ar pirkstu baksta - pazaudēji.
Kad tu no manis projām gāji,
Tu pakampi līdz daļu manis.
Nu zaudējums lien visur pēdās,
Un sāpes raisa. palikušais.
Kā piedzērušās melnas domas,
Caur manu sirdi sāpes lodā,
Kā atrast mieru, aizmest projām,
Tik smago izmisuma nastu.
Piedz: Ir drupās gāztas sapņu pilis,
Tur melni vēji tagad auro.
Plēš skrandās mākoņus un kaisa,
Pār manu dzīvi melnu tumsu.