Rudens

Nevajaga man to, kas skan, man ir pašam sava,
Nevaldāmā sirds, mana sirds, mana labā.
Nevajaga man to, kas šajā pasaulē ir vienmēr bijis lēts.
Nevajaga man, nevajag tavu pazaudēto nevainību,
Lai viņu vējš tagad glabā?
Paņem mani līdz, mani līdz savā rudenī.
Ugunī!
Ūdenī!
Zemē cietajā,
Zilajās debesīs!
Nevajaga man to kā nav, man ir pašam sava neredzamā pils,
Mana pils, mana labā,
Nevajaga man to, kas šajā pasaulē ir bijis nereāls.
Nevajaga man, nevajag tavu pazaudēto nevainību,
Lai viņu vējš tagad dragā.
Paņem mani līdz, mani līdz savā rudenī.
Piedziedājums:
Ugunī!
Ūdenī!
Zemē cietajā,
Zilajās debesīs!