Ja vien es spētu

Kāpēc ir jābeidzas tai pasakai, kas tiķo sākās,
Kāpēc sirds ilgojas pēc kādas dzīves savādākas,
Kas atbildēt man spēs, kam debesīs ir tik daudz rētu,
Es pats tās dziedātu, ja vien es spētu.
Kāpēc man jāmeklē to, kas tepat vēl vakar bija,
Kāpēc man jāzaudē šī mana skaistā ilūzija,
Kas atbildēt man spēs, kāpēc tik daudz ir smieklu lētu,
Bez tā es dzīvotu, ja vien es spētu.
Piedziedājums,
Bet ja man būtu kaut mazliet,
No tā kas nekad nepāriet,
Es nopirktu sev debesis,
Man piederētu šeit it viss.
Es dāvātu jums brīnumu,
Būt kopā vēlreiz mirkli šo,
Un tādu vienu vienīgo,
Es nemainītu ne pret ko.
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu.
Kāpēc tā mirgo zelts, bet vientulība ir tik baisa,
Tāpēc ka prieks ir celts no cerībām un zila gaisa,
Vai vēlme atgrieztos, ja es šo laiku apturētu,
Es spārnos paceltos, ja vien es spētu.
Piedziedājums,
Bet ja man būtu kaut mazliet,
No tā kas nekad nepāriet,
Es nopirktu sev debesis,
Man piederētu šeit it viss,
2x
Es dāvātu jums brīnumu,
Būt kopā vēlreiz mirkli šo,
Un tādu vienu vienīgo,
Es nemainītu ne pret ko.
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu, būt kopā mirkli svētu.
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu,
Ja vien es spētu.