Pūpoliņš

Izauga reiz mazais kociņš un viņu sauca pūpoliņš.
Piedz.
Pūpo pūpo pūpoliņi pūpo pūpo pūpoliņi pupoliņī.
Kādreiz izauga tas liels un jau lapas bija,
Piedz.
Un kad lapas izauga pūpolam bij melna plēēve.
Piedz.
Un kad plēve nokrita pūpolam bij balti bumbuļi.
Piedz.
Un kad bumbuļu vairs nebij pūpolam jau bija bēērni.
Pedz.
Un tad pienaca mazā ilzīte. un pūpolinu nozāgēēja.
Piedz.
Un tas bērns izauga un viņu sauca pūūpoliņa.
Piedz.
Kaddien izauga tā liela un ja lapas bīīja.
Piedz.
Un kad lapas izauga pūpolam bij melna plēēve.
Piedz.
Un kad plēve nokrita pūpolam bij balti bumbuļi.
Piedz.
Un kad bumbuļu vairs nebij pūpolai jau bija precinieks.
Piedz.
Un tad pienāca mazais andris un abus nozāgēēja.
Piedz.
Izauga reiz mazais kociņš un viņu sauca ābelīīte.
Piedz. ābelīte ābelīte ābelīte ābelīte ābelītē.
Un pūpolu vietiņā bija sārti āboli.
Piedz pūpo pūpo -