Muļķa dziesmas

Ar pirkstu smiltīs viņš zīmēja,
Ar pirkstu no Bētlemes kūts,
Viņš užīmēja tevi,
Un piesprauda zemei pie krūts,
Pat muļķis ir līdzīgs Dievam,
Bet gudriem to nepamanīt,
Uz altāra nolaižas telefons,
Un neprātīgi sāk zvanīt,
Hallo ir iestājies vakars,
Ēd pērminders svētītu vistu,
Un runā brīvības raidītājs,
Lūdz nerunāt visu par Kristu,
Hallo jau stabilās grāmatas,
Kā siseņi mākoņos lasās,
Rīt officiāli aizklāsim debesis,
Lai ienāktos ticība masās,
Bet tāpēc es esmu muļķis,
Un neiešu enģelim zvanīt,
Tās smiltis un pirksts no Bētlemes,
Tas viss vēl joprojām ir manī,
Mans Kungs Tu esi mana klints,
Bet Tevī cērt nedzīvas sejas,
Tik daudz izmirušas acis,
Tik maz acis kas smejas,
Mans Kungs es nezinu visu,
Bet tāpēc jau Tu man esi,
Ņem manas nogurušās smadzenes,
Par upura delikatesi.