Meita sēdēj’ kuražās

Meita sēdēj’ kuražās, ē kuražāsi,
Uz miekšētiem balzieniem, ā - ē - ū.
Meitai zaļi lindraciņi,
Dzīparainis šabraciņis.
Ko tu glūni, pušelniek,
Neb man tevis redzēt prieks.
Melns tavs koka kažociņš,
Vēl melnākis augumiņis.
Lai ir melns mans kažociņš,
Sniega baltis tikumiņš.
Skreblīt, manu kažociņ,
Sildīs’ citu līgaviņ.
Skaņa rīkle man dziedot,
Vēl skaņāka aurējot.