Astoņkājis

Kur šie rodas, plātīgie un glaunie,
Glumiem ģīmjiem, veiklām valodām,
Mēs jau tāpēc nekļūsim par auniem,
Bet par astoņkājiem drīzāk gan.
Astoņkājis - tas ir jūras ķēniņš,
Bet vienreiz viņš jūras malā nāks,
Tad visdrošākais no jums būs bērniņš,
Tad būs visai glumo bandai vāks.
Mēs pa malciņam jūs visus sūksim,
Mūsos rosās astoņkāju bads,
Katru mīļu brīdi dievu lūgsim,
Lai nāk ātrāk astoņkāju gads.