Sapņu bites

Mežs ir kluss un salna pļavā,
Ai, cik neprātīgi snieg,
Manām bitēm sapņu pļavās,
Dziļi, dziļi jāiemieg,
Jāiemieg, lai tālā martā,
Atkal spētu spārnus plest,
Un kā laukā neuzartā,
Ievas spēs vēl skurbi dvest,
Ai Jūs bites, čaklās bites,
Vai Jums kādreiz spēka trūks,
Ticiet atkušņi reiz mitēs,
Lūpas bišu medu sūks,
Tad Jūs aizlidosiet tālu,
Kur Jums ziedi līs kā sniegs,
Viena sirds vēl ziemai piedos,
Citas projām lidos līdz.