Jūs, bērniņi, nāciet

Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt’
Pie silītes Betlēmē visi nu klāt.
To prieku lai katris nu sirsniņā jūt,
Ka debesu tēvs savu Dēlu mums sūt’.
Ak, eita tur kūtī pie silītes ar’,
Pie svecītes gaismiņas skatīties var,
Kā autiņi tīri tur bērniņu sedz,
Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.
Tur guļ Viņš, ak, bērni, uz salmiem un sien’,
To Jāzeps un Marija arvien,
Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt,
Un gaisā dzied eņģei: “Dievs pie jums mīt. ”
Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs,
Un salieciet rociņas, pateikties būs,
Un līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz:
“Mēs mīlējam Tevi, kas autiņos tīts. ”
Ko dosim, mēs bērni, ko dāvāsim Tev?
Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev.
Tu negribi mantas, ko pasaulē rod,
Bet sirdi it šķīstu, kas godāt tev’ prot.