Pie vārtiem akas malā

Pie vārtiem akas malā,
Stāv liepa zaraina;
Es daudzreiz viņas ēnā,
It saldi sapņoju,
Un biezā mizā griezu,
Es dažu vārdiņu,
Un priekos, tā kā bēdās,
Uz turien’ nogāju.
Ar’ šodien man tur garām,
Bij jāiet naktī vēl’,
Un tumsā cieti acis,
Es aiztaisīju vēl;
Un zari smagi šņāca,
Kā sauktu nopietni:
“Nāc, nāc jel, puis’, uz mani,
Še mieru panāksi. ”
Un asi vēji pūta,
It taisni acīs man,
Un lietus lāses nāca -
Man netīk atpakaļ,
Un projām, projām devos,
Ar lielu steigšanu, -
Vēl dzirdu liepu šņācam:
“Šeit mieru atrastu. ”