Nāves sala

No 1916. gada pavasara līdz rudenim otrais un trešais,
Strēlnieku bataļons kopā ar krievu daļām aizstāvēja,
Nelielu nocietinājumu Daugavas kreisajā krastā - priekšā,
Bija ienaidnieks, aizmugurē - plata upe,
Apkārt - klajš akmeņains lauks. Aizstāvēties nācās,
Zem vācu šāviņu un indīgo gāzu uguns, kas prasīja,
Lielus cilvēku upurus, tāpēc šī vieta tika saukta,
Par Nāves salu.
Tumši tek Daugaviņa,
Smagus, melnus viļņus veļ,
Lielgabalu dobjus dārdus,
No viņa krasta pāri ceļ,
Tur Nāves salas uguns laukā,
Lodes tikai dziesmas dzied,
Un indes gāzēm piepildīti,
Šāviņi cērt elpu ciet,
Bet ne jau raud un gaužas streļķi,
Zem granātuguns tie jautri smej,
Jo zina droši, par taisnu lietu,
Tie savas asinis te lej.