Ziemas sērstības

Ziemas māte ceļu taisa,
Lai var braukt sērstībās.
Glāžu loki, sniega groži,
Ledū kaltas kamaniņas.
Sirmi zirgi, salni zirgi,
Apkārt manu pagalmiņu.
Nāc iekšā, Ziemas māte,
Pie uguns sildīties.
Ziemas māte tā sacīja:
- Mana vieta kupenā.
Vēja taures, vēja dūdas,
Vēja meitas dancotājas.
Paldies saku saimniecei,
Par to durvju vērumiņu:
Cik man leda, cik man sniega,
Tik tev zelta, sudrabiņa.