Nerātnā dziesma

Kad vecais Andžs uz mežu iet,
Pār plecu pārliek šķipeli,
Un meža malā nonācis,
Tas izvelk savu pī.
Pīpes kāta galviņu,
Un izdauza uz ežas,
Te pretī nāk trīs jaunavas,
Un rāda savas pē.
Piparkūku sirsniņas,
Ko dāvājs krusttēvs Svimpis,
Un Andžam tīri nemanot,
Sāk stāvus celties pī.
Pīlādž māju Jēkabiņš,
To gribējis bij sist,
Jo tam no meitām izmaisīt,
Bij krietni dabūt pī.
Piparotu šņabi dzert,
Ar putiņām pa virsu,
Te nāk pa ceļu vecene,
Un rāda pliku dī.
Direktoram Ripiņam,
Bij plika galvas virsa,
No tālienes tā izskatās,
Kā maza bērna dī.
Divi brāļi lielījās,
Kā izbrūvejši nisu,
Bet trešais brālis sacīja,
Es vēlreiz meitu pī.
Pīle mīle kokā kāpa,
Putniem kur bij ligzda,
No apakšas es redzēju,
Tai bija plika dī.
Pirmos svētkos Lieldienās,
Kad iet ar olām sisties,
Tad jaunie salien klētiņā,
Kur krietni dabū pī.
Piparotu cepeti ar,
Brūnu mērci virsū,
Un ja tu manim netici,
Tad bučo manu.roku!