Čaka motīvs

Es šodien atkal savu dzīvi nīstu,
Pa bordeļiem un tukšiem bāriem klīstu,
Kur visam pāri Čaka motīvs skan,
Kā vaicādams kas meklējams šeit man,
Tev, krogus dzīve, šodien sevi ļauju,
Kā vējā sviesta izgaist smilšu sauja,
Kaut zinu, vēl tik tavā klēpī krītu,
Visgrūtāk laikam sevi piemānīt,
Ai uzdzīve, ai trakulīgie smiekli,
Vien muļķim šķiet, ka sevi aprakt viegli,
Cik patiesības daudz šais tikšās sejās,
Kad metas tās no dzīves kalna lejā,
Ar glāzi rokās dzīves jēgu minu,
Es, likten, tevi sadzert uzaicinu,
Pa visam droši skatīšos tev acīs,
Lai arī ko tu nolēmis man sacīt,
Jā taisnība, ir tikai naudai vara,
Un ubagam šķiet dzīve pārāk gara,
Bet nedz bagātnieks, nedz ubags greizs,
Un tomēr manī kaut kas nepareizs,
Ai dzīve, dzīve nežēlīgā spēle,
Tu neproti ne mierināt, ne žēlot,
Es priecāšos, lai asaras tev liegtu,
Var arī zaudējot par visu smiet.