Dzeltenās kurpes

Ko, ko, prom es eju,
(Ir man)
Ne jau tagad uzreiz,
Otru apavu neatrast,
Mans labais ir kājā,
Kreiso es nevaru,
Es nesaprotu,
Tepat taču stāvēja abi divi,
(Ir man)
Kaspars vēl te urķējās,
Nevar būt ka viņš tai somā iebāza, ne,
Nu nezinu,
Nu kur tad viņa varēja palikt,
(Ir man)
Priekšnams galu galā,
Nav sporta halle,
Nu ko man tagad darīt,
(Ir man)
Vēl mazliet,
Un no otras puses veru durvis ciet,
Sēžu pirms semio lietus,
Pilns ir mērs,
Un skatiens jau ilgi ir vērsts,
Tieši zem sevis kur uzvērts,
Uz zilas grīdas dzelteni zābaki,
Laistās un spīd vai izceļās,
Labāk ir laisties brīdi,
Pirms kāds taisās dzīt,
Pirms raisās rīts,
Gaisā svīst,
(Zemu aizās)
Es pārvietojos klusi,
Bet tas šovs kamēr,
(Jēzus tumšos logos)
Var redzēt uz pusi,
Vairāk dusmu,
Kas pa dienu haotiski kust,
Bet uz vakaru to luste sāk zust,
Tad es māku drusku,
(Atmiņās)
Izplūst un izguzt sāpināt,
(Pazūd mūžs kā miegā nakts)
Kā pavasarī,
Tas kas ziemā sniegā rakts,
(Paliec viena mīļotā, paliec fotogrāfijā,
Mēness tavu rāmi vēsi glāstīs,
Kamēr kurpes dzeltenās, kamēr tuvu debesis,
Man pa jumtiem jāstaigā kā vienmēr)
Ir simtiem piemēru un rimties nevaru,
Vēl pāris pieberu,
(Kā vienmēr)
Šķiet, visu diktē liktens,
Lai arī cik mēs tērējamies likmēs,
(Kā vienmēr)
Rītdienas vai vakardienas lomās,
Nu tagad ne nomāts pat domāts,
(Kā vienmēr)
Ja Poruku lai pelēkās celtnes,
Tām kontrastē,
Pat blāvi dzeltenas,
(Dzeltenās kurpes, dzeltenās kurpes,
Dzeltenās kurpes ir man.
2x,
Dzeltenās kurpes, dzeltenās kurpes,
Dzeltenās kurpes ir man.
Vēl, vēl pāris,
Dzeltenās kurpes, dzeltenās kurpes,
Dzeltenās kurpes ir man,
Vēl pāris pieberu,
Dzeltenās kurpes, dzeltenās kurpes,
Dzeltenās kurpes ir man.
3x,
Un laistās un spīd,
Un laistās un spīd)