Neskaties mēnesī

Jau ledus zieds tev logā plaukst,
No tavas elpas tam nenosalt,
Un lielais lācis greizos ratos brauc,
Spīd zelta stariem mēness spožs,
Tavs skats ir tajā nezinošs,
Un mēnessērdzīgs palicis tavs prāts,
Tu ieklausies kāds tevi sauc,
Un liekas, ka kāds prātu jauc,
Pa mēness stariem dodies turpu tu,
Tev pretī zvaigžņu gaisma skrej,
Tu ilgi ej, bet neaizej,
Bet mēness gaisma tevi tālāk sauc,
Virs galvas zvaigznes spēlējas,
Ap mēness galvu rotājas,
Kā mazi bērni savā pasaulē,
Tu neskaties tā debesīs, kā mēnessērdzīgs mēnesī,
Un atmodies tavs ledus zieds sāks kust,
Jau metas sārtums pamalē,
Bet mēness gaisma nebālē,
Un stāvi tu, kā apburts ceļinieks,
Jel ātrāk greizos ratos kāp,
Tik par ātru ārā neizkāp,
Un mēnessgaismas gūstā nepaliec,
Virs galvas zvaigznes spēlējas,
Ap mēness galvu rotājas,
Kā mazi bērni savā pasaulē,
Tu neskaties tā debesīs, kā mēnessērdzīgs mēnesī,
Un atmodies tavs ledus zieds sāks kust.