Iedoma

Viņa skrēja gar sētām un dziestošiem ugunskuriem,
Cilvēki nesaprata,
Un izbailēs kaut ko idiotisku iedomājās,
Viņa turpināja skriet,
Lecot pār peļķēm,
Un rokām gaisu airējot,
Viņai vajag ātrāk tikt,
Un mirkļa iedomu neaizmirst,
Viņai taču vajag noķert saules rietu,
Un aizlidot.