Nesaki man vairs ne vārda

Tukši mani baltie rīti,
Tukši sārtie vakari,
Visi vārdi izsacīti,
Tikai viss vienalga Tev.
Kāpēc atkal mani moki,
Ar manu sirdi spēlējies,
Negaidu, ka vienmēr soli,
Ka reiz kopā būsim mēs.
Nesaki man vairs ne vārda,
Aizej un neatskaties,
Nezinu vai pienāks reiz diena,
Kurā atkal tiksimies.
Cik gan ilgi spēšu klusēt,
Noslēpumos dzīvot es,
Cik gan ilgi spēšu gaidīt,
Kad pie manis nāksi reiz.
Mana sirds ir mīlas pilna,
Tajā esi tikai Tu,
Atceries, ka mūžam gaidīt,
Tevi nevarēsu es.
Nesaki man vairs ne vārda,
Aizej un neatskaties,
Nezinu, vai pienāks reiz diena,
Kurā atkal tiksimies.