Sarkandaiļa roze auga

Sarkandaiļa roze auga,
Diža ceļa maliņā.
- Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisēnus kaitināj’.
- Brīv man augti, brīv ziedēti,
Brīv puisēnus kaitināt.
Brīv puisēnus kaitināt,
Visu cauru vasariņ.
Bāliņš jāja uz kariņu,
Nepušķotu cepurīt.
Tec, māsiņa, dārziņāi,
Pušķo brāļa cepurīt.
Dziedādama appušķoja,
Raudādama pavadīj.
- Kam tu raudi, man’ māsiņa,
Vai tev bija ziedu žēl?
- Man nebija ziedu žēl,
Man bij tevis paša žēl.
Karavīram īss mūžiņis,
Kā vasaras launadziņš.
Kā vasaras launadziņš,
Kā ūdeņa burbulītis.
Karavīra dvēselīte,
Sēd zobena galiņā;
Sēd zobena galiņāi,
Uguntiņas maliņā.