Divdesmit viens

Vējš no austrumiem,
Pārvēršas par rietumvēju.
Vējš no dienvidiem,
Pārtapis par ziemeļvēju.
Vidū stāvu es,
Man galva pilna dzejas.
Un vēju krustcelēs,
Man tagad četras sejas.
Tev ir divdesmit viens,
Un jūra vienmēr būs līdz ceļiem.
Divdesmit viens,
Kāds plašums bezgalīgs.
Tev divdesmit viens,
Un nebūs nekad savādāk.
Tev vienmēr būs divdesmit viens.
Mēs divas dvēseles,
Kas nekad nesatiekas,
Un vienās krustcelēs,
Mums abiem nav vairs vietas.
Vējš mūs aiznesīs,
Kā lapas rudens dejā.
Griež straujā virpulī,
Nekad vairs netikt lejā.
Tev ir divdesmit viens,
Un jūra vienmēr būs līdz ceļiem.
Divdesmit viens,
Kāds plašums bezgalīgs.
Tev divdesmit viens,
Un nebūs nekad savādāk.
Tev vienmēr būs divdesmit viens,
Vējš no austrumiem.
Vējš no rietumiem.
Vējš no dienvidiem.
Vējš no ziemeļiem.