Zelts un sudrabs

Zelts un sudrabs kārdina, katrs priekš tā liecas.
Kas guļ jūras dibenā, arī pēc tā tiecas.
Vai tas mīļāks naudā kalts, gudrošana velta.
Patīk mēness sudrabbalts, patīk zvaigznes zeltā,
Patīk mēness sudrabbalts, patīk zvaigznes zeltā.
Labāk patīk šķiedru zelts manas mīļās matos,
Kuplām sprogām galvā celts. Sirds kā tvīkst, kad,
Skatos!
Lūpas skavu skūpstā slīd, kamēr sirdis smaida.
/: Sudrabs drīzi sprogās spīd, veļu māte gaida: /
Redzi vīns kā glāzē man zelta liesmās laistās.
Klausies dziesmu, balss kā skan - sudrabskaņās skaistās.
Kas par to, ka grumbots vaigs, galvas sudrabbaltas.
/: Katram bij savs ziedu laiks; atmiņas ir saldas; /