Rozālija

Rozālija bij mācīta,
Ar zirgiem jāt un zvērus šaut.
Zvērus šaut, zvērus šaut, zvērus šaut,
Ar zirgiem jāt un zvērus šaut.
To Edvards zināt dabūja,
Viņš zvēra ādā ieģērbās.
Rozālija to nezina,
Tā iešauj zvēram mugurā.
Tā zirgu sien pie kociņa,
Un raudzīt iet ko gāzusi.
Tā zvēra ādu vaļā ver,
Un Edvard’ beigtu ierauga.
Rozālija to necieta,
Tā sevim galu darīja.
Tos abus vienā zārkā lika,
Un vienā kapā guldina.
Pa nakti divi tauriņi,
Uz kapa mīļi bučojās.