Jūtu evolūcija

Tu atnāci un tikpat ātri atkal aizgāji,
Mani atstāji, it kā man tas neko nenozīmē.
Tas nekas, es ātri piedodu, tikai tiem, kurus mīlu.
Uz galda stāv vēstule no tevis,
Ak jā tu esi Āfrikā, tik tālu.
Tas nekas, es izlasīšu, klusi paraudāšu, būs labi.
Tu vari man piezvanīt un atvainoties,
Es atļaušu tev pievienoties,
Savai sēru procesijai,
Šodien dārzā sarīkotai.
Tā paiet gadsimti un ledus laikmeti nāk,
Mēs atgriežamies pašā sākumā, okeānā,
Tas nekas, viss mainās, mēs pierodam, bet mīlam.
Tu vari man piezvanīt un atvainoties,
Es atļaušu tev pievienoties,
Savai sēru procesijai,
Šodien dārzā sarīkotai.
Tas nekas,
Tas nekas, tas nekas.