Laiks aizmirst

Lai lietus līst nevienam nezinot,
Lai vējš tik pūš nevienam neprasot,
Lai dzīve skan tev nedzirdot,
Griežamies mēs šai virpulī,
Ceļš, mājas, tu man garām skrien,
Pajautāt var, bet jēgas nav,
Vai tā ar mums ir jānotiek?
Laiks aizmirst par daudz,
Kas esam, kas bijām, kur gājām,
Sirds - tā vientuļi sauc,
Lai ceļš vienmēr ved uz mājām,
Tiekamies mēs tik pieturās,
Siltas vakariņas vien svētdienās,
Pajautāt var, bet jēgas nav,
Vai tā ar mums ir jānotiek?
Janvārī, febrārī, martā un aprīlī,
Maijā man iesākas gads,
Un svētkus svinot vienmēr es esmu viens pats,
Vai tā ar mums ir jānotiek?