Anastasijas vārdi

Lai pelēks piekūns tavus vārdus atnes man,
Tā sen aizmirsta dziesma runā ar mani vēl,
Kā dārga vēstule, ko sūti tu, mans draugs,
Putna spārniem raksti taisni debesīs,
Un sauli užīmēt, ar vēja rokām skaut,
Kā tīras mīlestības avots ceļu sev rod,
Es varu dzirdēt, neaizmirst un aizlidot,
Putna spārniem rakstīt taisni debesīs,
Vai spožas gaismas telpā satiksimies mēs,
Un tava senā dziesma runās ar mani vēl,
Es redzu vēstuli, ko sūti tu, mans draugs,
Putna spārniem rakstīts taisni debesī.