Manekeni
Pie izsistiem skatlogiem viņi stāvēja,
Izkāpuši no putekļu apmātās mūžības,
Viņi rāva krāsainās drānas,
No saviem gumijas augumiem,
Un viņu nedzīvās lūpas pavērās čukstam,
- Atdodiet mums mūsu dievu.
Pie izsistiem skatlogiem viņi stāvēja,
Izkāpuši no putekļu apmātās mūžības,
Viņi rāva krāsainās drānas,
No saviem gumijas augumiem,
Un viņu nedzīvās lūpas pavērās čukstam,
- Atdodiet mums mūsu dievu.