Tēva sēta

Nu ardievu, tēva sēta,
Sveiks, tu dārgais tēva nams.
Sērās paliek tēvs un māte,
Sērās mīļais meitēns mans.
Tālu svešā malā mītot,
Dzimtenei vien pieder sirds.
Jautrā dziesmā klausos skumji,
Spožās acīs as’ras mirdz.
Zilas tāles, krāšņas āres,
Daiļas ciema zeltenes.
Nav tās manu tēvu āres,
Nav tur manas meitenes.
Dzimtenē trauc manas ilgas,
Dzimtenē pukst straujāk sirds.
Tur, kur klusā tēva sēta,
Tur, kur mīļās acis mirdz.