Krasas.

Balts,
No balta sniega baltas domas raisās,
No balta sniega balti sapņi dzimst,
Un baltā pasaulē kā prieka gaidās,
Balti vārdi baltā dzejā grimst.
Melns,
Melns logs kā aizdarīta sirds,
Melns plīvurs aizsedz acis.
Un melnā purvā dzērves mirst -
Melns vārds man šodien sacīts.
Brūns,
Brūns koka stumbrs rudens pusē,
Līdz ceļiem brūnā rāvā brien,
Brūns vakars ieauj kājas kurpēs,
Un brūnās saites pušķos sien.
Zils,
Tik zilas acis zilā akā skatās,
Tik zilā ziedā piedzimst zila takts,
Zils lakts zilas sveikas pamās,
Kā zilā jūrā viļņa šļaksts.
Zaļš,
Zaļš zāles stiebrs pirkstos glaužas,
Kā zaļa cerība, kur viss ir īsts.
No zaļa ciņa zaļas elsas laužas,
Un zaļā pavedienā tālums stīdz.
Dzeltens,
Dzeltenas saules pielietā dārzā,
Dzeltena saulespuķe zied.
Dzeltena, dzeltena dzīvība vāra,
Cālēnu mazu pie vaiga man liek.
Sarkans,
Sarkans ugunszieds iedegas kalnā,
Sarkanās asinīs izmazgāts rīts.
Sarkanu gaismu pasmēlis saujā,
Sarkans krāsojas saulrieta zīds.
Pelēks,
Pelēka dadža poga pie svārkiem,
Pelēks zirneklis tīklu auž.
Pelēki, putekļu noklāti ceļi,
Pelēkas ēnas grāvmalās snauž.