Ardievu

Kad rožu pumpurs būtu,
Tad es to noplūktu.
Pie savām krūtīm spraustu,
Lai tas tur ziedētu.
Lai uguns, ūdens būtu,
Es pāri peldētu,
Un tavas bālās lūpas,
Vēl reizi skūpstītu.
Nu paliec sveika, mīļā -
Laiks projām doties jau.
Lai gredzens paliek ķīlā,
Man citas mantas nav.
Tad neraudi par mani -
Vairs nesagaidāmu:
Uz austrumiem man jāiet,
Dot savu jaunību.
Ardievu, tēvs un māte,
Ardievu, tēvija,
Ardievu, radi, draugi,
Ardievu, mīļākā!