Atkal šovakar vientulība neaizskar

Atkal šovakar vientulība neaizskar,
Blakus man tu ar savu nebēdnieces smaidu,
Atkal šovakar mums abiem vienas zvaigznes spīd,
Un tu zini, ka rīt mums viena saule teiks - labrīt.
Un tādēļ neteiksim ne vārda -
Laimīgs klusums apņem mūs,
Ir vārdi tie, kas visu ārda,
Tiem rītdiena vēl būs.
Bet tu! Tev pacietības nav nemaz,
Viss tev par maz, šķiet, šie plūdi neapstās.
Mīlestību tu gribi vārdos ietērptu,
Un reizes simts tā dzirdēt atkārtotu.