Viena no tūkstoš domām

Gribu lai pasaule mani sadzird,
Tapēc rakstu šīs rindas par tevi.
Manā galvā domu daudz, bet sirdī tikai tu,
Redzu kā tu proti, izlikties un projām nedoties,
Ir jau ļoti vēls, bet domas visumā man klīst,
Vai redzi, tie sapņi neizklīst,
Un arī brūces vairs nedzīst.
Ou, sirds man sāp, kad tevis nau klāt,
Vai tam ir nozīmes tagad.
Gribēju teikt, man nau vienalga,
Vārdi mīlu, no tevis skan tik tukši,
Vai reiz vēlēsies mani satikt,
Un visu sacīt man acīs.
Ou, sirds man sāp, kad tevis nav klāt,
Vai tam ir nozīmes tagad,
Vai tam ir nozīmes tagad.