No vienas mūžības uz otru ejot

No vienas mūžības uz otru ejot,
Šai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc,
Man gribas, lai, nevienu netraucējot,
Zem ievu krūma pasēdēt man ļauts.
Piedziedājums:
Nevienam negribu es būt par nastu.
No tā man laikam ir visvairāk bail.
Sev plosts man pašai jāpiesien pie krasta,
Un sava sāpe sevī jāizgail.
Pie savām nelaimēm es citus nevainoju,
To saknes vienmēr manī pašā mīt.
Un ja tev patīk, ej no manis projām,
Ar varu negribu sev piesaistīt.
Piedziedājums:
No vienas mūžības uz otru ejot,
Šai gaismas mirklī, ko par dzīvi sauc,
Vien vēlos, lai man citus netraucējot,
Zem ievu krūma pakavēties ļauts.
Piedziedājums: