Kaņepāju striķis

Ņem vienā rokā kaņepāju striķi,
Sien cilpu, cik tik stingri vari spēt,
Ņem otrā rokā gabalu ar ziepēm,
Un sāc to striķi labi ieziepēt.
Tad meklē simtgadīgu ozolkoku,
Un atrod` striķim zaru resnāko,
Bet apakšā tam pastum ķēķa ķebli,
Lai viegli var ar kāju izspert to.
Tad uzmauc cilpu katrai netaisnībai,
Lai liekulībai aizžmiegtos reiz balss,
Lai tirinās pie zara cietsirdība,
Un nodevībai pienāktu reiz gals.
Lai cilpas galā raustās mazdūšība,
Lai meliem mēle ārā karājas,
Un kad zem kājām izspersi tiem ķebli,
Tu redzēsi, cik viegli paliekas.
Kaut retākas tad paliks dažas rindas,
Kaut pāri paliktos tik jūs un mēs,
Daudz labāk iesākt godīgi no jauna,
Jo tikai tā šī tauta pastāvēs.
1 p.