Grafomāns - apkārt ir pasaule

Šobrīd tikai Grafomāna panta daļa.
Es te daru, ja man apkārt ir pasaule,
Es varu atlauzt durvis, kuras sastāv,
No mūsu priekiem un bēdām, un grēkiem,
No mūsu smiekliem un grēdām, kas sasalst.
Es te daru, ja man apkārt ir pasaule,
Es varu atlauzt durvis, kuras sastāv,
No mūsu priekiem un bēdām, un grēkiem,
No mūsu smiekliem un grēdām, kas sasalst.
Es izlēkšu no ķermeņa, kad būs īstais laiks,
Kad es saplūstu ar kosmosu - redzu, ka bīstās gaiss,
Es atdošu to pašu neko, ja man prasīs upurēt,
Manas rīmes ir bērns, kuru taktīs uzturēt,
Tu redzi dievu savās debesīs, es redzu zvaigznes.
Šis ir viens no tiem bītiem, kuru nēdz man aiznest,
Esmu nesasniedzams objekts, vari barot mani,
Esmu radoš gana, nēsmu labot radis.
Mana varavīksne lido cauri divām pasaulēm,
Mana sistēma ir nesalaužama - applaudē,
Prāts sajukt, pašam likās, ka pazaudēšu,
Sirds pukstot atstāj zilumus, vari sasaldēt,
Dienas paliek garākas,
Visur bieži, pat ja sanāk, līst astrālajā parkā,
Un dienas atkal ir galā,
Paliek pāri tikai cerība, kad skatotos saulrietu,
Cīnos, kā māku, jo manos gados te daudzi iet,
Roka bīda te mākoņus, ņemu līdz to nākotni,
Tas ir brīdis, kad sāpjot manas dzīslas strāvo,
Mana grīda ir krāsota, es to mīlu, kā nāktos,
Rīmes līdz atkārtojas, bīti glīti vēl stādos,
Nīsti, mīli kā grādos, līdz vīzijas sānos,
Citi līdzīgi prāto, citi ticīgi vārdos,
Yall, citi ticīgi vārdos,
Es te daru, ja man apkārt ir pasaule,
Es varu atlauzt durvis, kuras sastāv,
No mūsu priekiem un bēdām, un grēkiem,
No mūsu smiekliem un grēdām, kas sasalst.
Es te daru, ja man apkārt ir pasaule,
Es varu atlauzt durvis, kuras sastāv,
No mūsu priekiem un bēdām, un grēkiem,
No mūsu smiekliem un grēdām, kas sasalst.