Šūpuļdziesma

Bērniņ, kuru Dievs man devis,
Savā klēpī iznēsāt,
Pūciņ drebošā un smalkā,
Dusi, pieglaudies man klāt.
Irbe āboliņā klausās,
Sirds tai dreb un nevar stāt;
Netrūksties no manas elpas,
Dusi pieglaudies man klāt.
Tevi, manu stiebriņ sīko,
Dzīves vējiem purināt;
Nelaid vaļā manu krūti,
Dusi pieglaudies man klāt.
Viss man zudis, nenāk sapnis,
Spirdzināt un mierināt.
Neizslīdi man no rokām,
Dusi pieglaudies man klāt.