Tur pie baltija dzintara jūras

Tur pie Baltijas dzintara jūras,
Latvju valoda dzidri kur skan,
Vēja pūsmās glauž zvejnieka buras,
Tur reiz karājās šūpulis mans.
Tur kur Gaiziņš tik spītīgi slējas,
Sirmie ozoli galvas kur liec,
Tur snauž Abavas ēnainās lejas,
Latvju tauta tur dzīvo un zeļ,
Traucot aizstāvēt dzimtenes āres,
Teicu meitenei šķiroties es:
Dzīves nedienām spītēt tu vari,
Skaidru latvietes sirdi ja nes.
Es kā latvietis mīlu šo zemi,
Mīlu meiteni, sirds kurai kvēl.
Likten bargais, jel žēlīgi lēmi,
Manu dzimteni skatīt vēl reiz.
Kad pēc kaujām uz dzimteni traukšu,
Naktī zvaigznītes spožāki mirdz,
Daiļo meiču par līgavu saukšu,
Kurai krūtīs pukst latvietes sirds.